Przeskocz do treści

Biogrāfija

Hronoloģija  Biogr?fija    Lūgšana      Publikācija


Dieva Kalps
Tēvs Anzelms no sv. Andreja Korsīnī OCD
(Maciej Józef Gądek  1884-1969)
Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregācijas dibinātājs

Tēvs Anzelms dzimis 1884. gada 24. februārī, Krakovas arhidiecēzē - Maršovicēs, Ņegoviču (Polijā) draudzē. Kopš 1895. gada bija baskāju karmelītu konventa audzēknis un vietējās ģimnāzijas skolnieks. 1901. gadā, Černā, tika ieģērbts karmelītu habitā, gadu vēlāk uzņēmās klosterdzīves solījumu izpildi. Noviciāta laikā viņu uzrunāja atklāsme, ka viņš ir „Marijas dēls”, tādēļ pilnībā veltījās Viņai. Toreiz izvēlētajai devīzei „vēlos būt svēts un man tādam jākļūst” palika uzticīgs līdz pat nāvei. Teoloģiju studēja Romā, tur arī 1907. gada 25. jūlijā tika iesvētīts par priesteri.

No 1909. - 1918. gadam bija teoloģijas pasniedzējs un klēriķu audzinātājs Krakovā, Lincā un Vīnē. Bija pazīstams arī kā dvēseļu gans šī vārda visplašākajā nozīmē - kā garīgais tēvs, rekolekciju sludinātājs un sprediķotājs. Krakovā nodibināja un vadīja Prāgas Bērnam Jēzum veltīto Brālību. No 1918. - līdz 1920. gadam bija klostera priors Vadovicēs, kur nodibināja Mazo semināru. Savukārt 1920. gadā tika iecelts par atjaunotās Baskāju karmelītu Polijas provinces Provinciāltēvu. Centās atgūt cara valdības slēgtos klosterus, kā arī dedzīgi rūpējās par dziļu garīgo dzīvi baskāju karmelītu kopienās.

  1. gadā, sadarbībā ar Dieva Kalponi Māti Terēzi no svētā Jāzepa (Janīnu Kieročiņsku, 1885-1946), nodibināja Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregāciju, kurai nodeva tālāk „garīgās bērnības ceļa” harizmu, saskaņā ar svētās Terēzes no Bērna Jēzus „mazo celiņu”. Tēvs Anzelms aktīvi popularizēja tā laika Polijā mazās svētās kultu un mācību.

No 1925. gada uzturējās Romā, kur noorganizēja Starptautisko Baskāju Karmelītu Koledžu „Terasianum”, un bija tās rektors no 1926. līdz 1945. gadam.  No 1931. gada - 1947. gadam bija Ordeņa Ģenerālpadomes loceklis, kuram tika uzticētas vizitācijas dažādās Baskāju Karmelītu Ordeņa provincēs visā pasaulē.

Pāvests Pijs XI nozīmēja viņu par apustulisko vizitāciju vadītāju garīgajos semināros Polijā, tautu koledžās Romā, kā arī par konsultantu Katoliskās izglītības kongregācijā, kura atbild par semināriem un Universitātēm.

  1. gadā atgriezies Polijā, trīs reizes veica provinciāltēva kalpojumu. Arvien bija dedzīgas priestera un baskāju karmelīta dzīves paraugs. Viņu raksturoja dedzīga Dieva mīlestība, apdomība, pazemība, vienkāršība un prieks; mīlestības vadīts, prata iejusties tuvāko vajadzībās. Visa viņa dzīve bija pamācošs piemērs kā praktizēt pacietību un priecīgu uzticību ordeņa regulai. Ar tēvišķu mīlestību rūpējās par savu brāļu un māsu Karmelā augsta līmeņa garīgo dzīvi. Tēvam Anzelmam rūpa arī viņa dibinātās Kongregācijas māsu pamatīga garīgā formācija, jāpiezīmē, ka šai kopienai viņš atstāja bagātīgu savu rakstu mantojumu, izstrādāja jaunu Konstitūcijas tekstu, kā arī bieži apciemoja māsu kopienas. Dieva Kalps bija daudzu konsekrēto personu un laju garīgais vadītājs ceļā uz svētumu.

Pēdējos desmit dzīves gadus pavadīja baskāju karmelītu klosterī Lodzas pilsētā. Šī laika apustulātu var dēvēt par „rakstāmspalvas, lūgšanas un ciešanu” apustulātu. Neskatoties uz trauslo veselību un iekšējiem pārbaudījumiem, līdz galam bija uzticīgs lūgšanai un piedalījās klostera kopienas dzīvē. Savas dzīves noslēpumu pats raksturoja ar vārdiem: ”Visu dzīvi vingrinājos mīlestībā uz Bērniņu Jēzu.” .

  1. gada 15. oktobrī piedzima debesīm, apkārtējos atstājot pārliecību par savu svētumu. Viņa mirstīgās atliekas, pēc ekshumācijas, atdusas baskāju karmelītu baznīcas priekštelpā Lodzā. Beatifikācijas process Lodzas diecēzē norisinājās no 2002. - 2008. gadam. Šobrīd procesa dokumenti nodoti tālāk Kanonizācijas lietu kongregācijai Romā.